Draudzes “Dieva mājas” Kuldīga 28.10.2012. dievkalpojums: Pilsētas laukumā 4, Kuldīgā

Sprediķis: evanģēlists Pauls Oleksa

Slavēšanas un pielūgsmes laiks: Jānis Šnipke

 

Kārdinājums Nr.1- padoties! Bet ir kāds, kas Tevi saprot un līdzi jūt. Nepadodies! Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Ebrejiem 4:15. Augstais priesteris Jēzus Tev jūt līdzi, ej pie viņa! Caur Dieva vārdu – Bībeli.

Dievkalpojumu pilnā garumā klausieties audio versijā šeit:

 

Fails lejupladei (ar labo peles taustinu)

  • Ebrejiem 4: 14-16
  • Ebrejiem 2: 17-18
  • Mateja 28: 20
  • 1.Timotejam 1: 1
  • Psalms 39: 8
  • Romiešiem 15: 1-4
  • Jesajas 40: 27-31

Informatīvi paziņojumi un slavēšana:

[vsw id=”FW0SNDRoa28″ source=”youtube” width=”640″ height=”390″ autoplay=”no”]

Sprediķis:

[vsw id=”cp6n-beOUfg” source=”youtube” width=”640″ height=”390″ autoplay=”no”]

  1. Rembo says:

    Vai tā ir Jēzus līdzjūtība?

    22 Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
    23 Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”
    24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.”
    25 Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
    26 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”
    27 Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.”
    28 Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.

    Remarks teica: Līdzjūtība nav sāpes. Līdzjūtība ir apslēpts prieks par cita nelaimi.

    Līdzjūtības definīcija – Līdzjūtība ir apziņas spēja pārdzīvot citas apziņas stāvokļus. Indukcijas uztvere.

    Kā ir patiesībā?

    • Matīss says:

      Šis ir brīnišķīgs stāsts par ticību. Tieši šī rakstu vieta mani personīgi ir bieži iedrošinājusi. Ja uzreiz varbūt liekas, ka Jēzus te ir neizprotami cietsirdīgs,un šiet te kaut kas nav ok ar Jēzu,bet iedziļinoties šajā stāstā var saskatīt ļoti daudz spēcīgas patiesības. Pastudējot šos pantus var secināt dažas leitas:
      1. Jēzus ir aizgājis no Izraēla pilsētām un kādu laiku Viņš pavada starp pagānu cilvēkiem,kur arī šī sieviete dzīvo-Kanāniete. Ēbreju reliģiskie cilvēki šos cilvēkus sauca par suņiem,tie,kuri klaiņo bez saimnieka,uzbrūk cilvēkiem,tos apzog,piekauj. Tajos laikos nebija tā, kā tas ir mums. Kanānieši upurēja savus bērnus,tos sadedzinot dzīvus, un citas šausmīgas orģijas viņi darīja. Nav arī teikts,ka šī sieviete to darja,bet viņa bija no tās vietas. Tas parāda to,ka viņa dzirdot par Jēzu saprata,ka Viņš ir vienīgā cerība viņas meitai.
      2. Sieviete nemeklē savu labumu,bet gan meitas. Un viņa ir izmisusi, un tieši šis izmisums ar ticību kopā manifestējās viņas neatlaidībā. Vienalga ko visi apkārtējie saka,man jātiek līdz Jēzum!. Brīnišķīga ticība.
      3. Jēzus viņu neatstumj,bet gan uzsāk sarunu, sakot lietas tā,kā tas arī bija. Pirmkārt,tajā brīdī Jēzus misija bija Izraēla pazudušās avis, jo tikai tad,kad Izraēla tauta atstūma viņiem doto pestīšanu,tad tikai pagānu tautām atvērās durvis uz evaņģēliju. Kāda Dieva žēlastība!
      4. Tas,ko Jēzus saka tai sievietei ir pariesība,turklāt Jēzus nelieto vārdu kas apzīmē klaiņojošos suņus,bet gan tos,kas ir mājas suņi, un Viņš norāda uz to ceļu,kas ir, pazemība Dieva priekšā. Tad,kad Jēzus mūs sauc mūsu vārdos,tad ir divas grupas cilvēku-tie,kuri pazemojās un pakļaujās, un tie,kuri protestē,apvainojas un aiziet. Šī sieviete ir perfekts piemērs un parāda Kunga un kalpa attiecības. Šīs sievas ticība ir apbrīnojama.
      5. Jā,sieva teica,tā ir kā Tu saki, bet es zinu,ka Tu mani neatstumsi,ka pie Tevis var atrast žēlastību ikviens, pat arī pagānu cilvēks. Neatlaidiba,pazemība,ticība. Perfekts piemērs. Es domāju,ka Jēzus zināja šo sievieti,un ka Viņš ar katru no mums strādā individuāli. Kādu citu,iespējams,šie vārdi iznīcinātu,bet Jēzus zina ko un kā ar mums katru darīt. Caur šo situāciju,es domāju,Jēzus izcēla šīs sievas ticību,un to parāda mums kā piemēru.
      6. Viņas meita tika dziedināta. Man patīk, ka šis stāsts nebeidzās pie suņa vārdiem,bet gan beidzās ar dziedināšanu. Tiem cilvēkiem,kuriem ir kāda vaina, no tās grib tikt vaļā, lai vai kāda cena,bet ceļā mums var stāties mūsu visu lielākais ienaidnieks-mūsu lepnība. Tas ir tā pat,kā tajā stāstā par ķēniņu Naamanu,kuram Elīsa lika mazgāties Jordānā. Pazemojies, un Dievs tevi pacels.

      Jēzus nav nācis mums līdzi just,tas nav Viņa primārais uzdevums. Viņš ir pasaules glābējs, tas,kurš ir nācis,lai cilvēkus glābtu no mūžīgās pazušanas. Šī pasaule ir kā Titāniks,kurš vienkārši grimst un laika ir maz. Ko tiem uz Titānika vajadzēja visvairāk-līdzjūtību vai glābšanu? Un tikai tas,kurš pazemojas un pieņem šo glābšanu tiks glābts. Un katram cilvēkam,lai viņš patiesi piedzīvotu grēku piedošanu,pirmkārt nākas dzirdēt Jēzus skarbos vārdus par mūsu grēkiem. Tas,kurš zin cik daudz ir grēkojis, daudz mīl, un spēj patiesi novērtēt šo nenovērtējamo pestīšanu,kuru mums dod Jēzus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes:

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>